Par mums

“Protests” ir sociāldemokrātiska un zaļa jaunatnes organizācija, kuru izveidoja progresīvi domājoši jaunieši 2018. gada 26. novembrī, bet oficiāli esam reģistrēta biedrība kopš 2019. gada sākuma. Mēs rīkojam diskusijas, pasākumus, kampaņas un (kā liecina arī nosaukums) protestus, lai pieprasītu rīcību, vērstu uzmanību un izglītotu par cilvēktiesībām, klimata krīzi, sociālo un ekonomisko nevienlīdzību un citiem jauniešiem svarīgiem jautājumiem.

Vēsture

2019. gada ziemā un pavasarī notika mūsu pirmie pasākumi — saruna par seksuālo izglītību, diskusija par garīgo veselību un protests pie Krievijas vēstniecības pret represijām pret LGBTQAI+ cilvēkiem Čečenijā. Sadarbībā ar Fridays For Future organizējām pirmo klimata gājienu Latvijā 2019. gada 15. martā. Iesaistījāmies arī turpmākās akcijās, lai pieprasītu politisku rīcību klimata krīzes apkarošanai. Šie pasākumi pulcēja simtiem jauniešu, kas pierādīja to aktualitāti un nepieciešamību. 2019. gada 17. maijā, Starptautiskajā dienā pret homofobiju un transfobiju, rīkojām piketu pie Saeimas, aicinot pievērst uzmanību neiecietībai sabiedrībā un politikā, kā arī pieprasot tiesisko aizsardzību viendzimuma pāru ģimenēm. Augustā vēlējām jaunu valdi un pirmo organizācijas priekšsēdētāju Zani Pūpolu nomainīja Selma Levrence.

2020. gadā mūsu aktivitātes būtiski ierobežoja pandēmija, taču arī tad iesaistījāmies gan klātienes, gan tiešsaistes klimata aktivitātēs. 5. jūnijā organizējām Black Lives Matter protestu pie Brīvības pieminekļa, izrādot atbalstu melnādaino kopienai ASV un vēršot uzmanību arī rasismam Latvijā. Protestā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēki.

Vasarā Baltkrievijas protestu laikā kopā ar citām organizācijām rīkojām akcijas Rīgā un pierobežā pret Aleksandra Lukašenko autoritāro režīmu. Gada otrajā pusē protestējām pie Polijas vēstniecības, solidarizējoties ar poļiem viņu cīņā par tiesībām uz abortu, kā arī rudenī kopā ar vairāku partiju jaunatnes organizācijām rīkojām piketus pie Saeimas Dzīvesbiedru likuma pieņemšanas atbalstam.

2021. gadu augstās COVID-19 saslimstības dēļ iesākām mierīgi — “vegānisma mēnesī” janvārī sociālajos tīklos informējām par vegānismu, aprīlī vērsām uzmanību vakcīnu nacionālismam pasaulē, kura dēļ daudzas valstis vēl nav vakcinējušas pat procentu savu visapdraudētāko iedzīvotāju. Kad bija bažas, ka netiek pienācīgi izmeklēts gadījums Tukumā, kur kāpņutelpā sadega cilvēks, kurš iepriekš bija saņēmis homofobiska rakstura draudus, rīkojām nelielu piketu pie Ministru kabineta ēkas.

Vasarā rīkojām “Klimata nometni”, kurā vairāk nekā 30 jaunieši mācījās par dažādiem klimata un vides izaicinājumiem, trenēja savas aktīvisma iemaņas un labāk iepazina viens otru, lai turpmāk kopīgi iestātos par klimata rīcību. 2021. gada festivālā “LAMPA” piedalījāmies ar diskusiju par kriptovalūtu ietekmi uz klimatu. Kā arī kopā ar Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas zaļajām jaunatnes organizācijām rīkojām nometni Kijivā par demokrātiju un dzimtes aspektiem tajā.

2022. gadu iesākām ar kopsapulci, kurā par jauno organizācijas priekšsēdētāju ievēlēts Dainis Miglāns. Uzskatot, ka vēlēšanu gadā svarīgi izmantot visas iespējas, lai šīs vēlēšanas Latviju padarītu sociāli taisnīgāku, videi draudzīgāku un iekļaujošāku, noslēdzām sadarbības līgumu ar mums idejās tuvo politisko partiju "Progresīvie". Taču februārī Krievija iebruka Ukrainā un karš iezīmēja visu turpmāko 2022. gadu. Kara sākumā rīkojām ikdienas protesta akcijas pie Krievijas vēstniecības. Kopā ar partneriem no FYEG un "Progresīvie" panācām, ka par saviem agresiju atbalstošajiem izteikumiem no Zaļie/EBA Eiropas Parlamenta frakcijas tiek izslēgta Tatjana Ždanoka. Martā kopā ar Fridays For Future rīkojām klimata gājienu, kuru apmeklēja vairāk nekā simts cilvēku. Jūnijā piedalījāmies Eiropas Zaļās partijas padomes tikšanās uzņemšanā Rīgā, rīkojot diskusiju par transpersonas iekļaujošu feminismu un akciju par mājokļu pieejamību. Festivālā LAMPA rīkojām atvērto sarunu par tēmām, par kurām kaunamies runāt. Iesaistījāmies Saeimas vēlēšanu kampaņā, atbalstot savus kandidātus un Progresīvos. Īstenojām projektu par to, kāds ir 21. gasimta latvietis.

2023. gada sākumā notika kārtējā kopsapulce un par Protesta priekšsēdētāju kļuva Marta Bogustova. Šajā gadā aktuāls bija Skultes termināļa projekts, kas Latviju iedzītu vēl dziļākā atkarībā no gāzes. Tā kā šobrīd vajadzīgi ieguldījumi atjaunīgajā enerģijā, nevis dārgā gāzes infrastruktūrā, tad sadarbībā ar vietējām un vides organizācijām rīkojām protestus un citas akcijas. Rezultātā termināļa projekts tika atcelts. Protestējām pret vardarbību pret sievietēm pēc Jēkabpilī notikušās slepkavības. Mūsu sadarbības partneriem "Progresīvie" iekļūstot valdībā, tika ratificēta Stambulas konvencija. Vasarā rīkojām Jauno aktīvistu akadēmiju - 3 dienas garu jauniešu nometni. Gada otrajā pusē rīkojām māksliniecisku klimata kampaņu. Visa gada garumā arī vērsām uzmanību karam Ukrainā, dažādiem vides un klimata jautājumiem un cilvēktiesībām.

2024. gada sākumā kongresā par jauno priekšsēdētāju ievēlējām Beāti Annu Kleperi.

Struktūra

“Protestu” ikdienā vada valde kopā ar valdes sekretāriem. Kopš 2024. gada 6. janvāra “Protesta” valdē ir Beāte Anna Klepere (priekšsēdētāja), Sintija Krīviņa, Selma Teodora Levrence, Ričards Alans Miezītis, Ance Ulmane.  “Protesta” valdes sekretāres ir Kristiāna Bruce (ārlietu sekretāre) un Marta Jansone. Valdes sekretāri strādā kopā ar valdi, taču uz šiem amatiem var kandidēt arī nepilngadīgie Protesta biedri. Organizācijai ir arī drošas vides cilvēki (“safety team”) Agnese Radziņa un Katrīna Kalnbērza un revidents Igors Kļaviņš.

“Protests” sastāv no biedriem un brīvprātīgajiem. Brīvprātīgie var būt cilvēki, kas iesaistās uz atsevišķiem pasākumiem vai kampaņām. Viņi tiek iesaistīti organizācijas darbā tāpat kā biedri. Pēc 3 mēnešiem brīvprātīgie, kas vēlas regulāri iesaistīties “Protesta” darbā, var kļūt par biedriem. Biedriem ir tiesības balsot organizācijas kopsapulcēs, kur ievēlam valdi un varam grozīt augstākos biedrības dokumentus.

Mērķi

Atbilstoši statūtiem, mūsu mērķi ir:

  1. Iesaistīt jauniešus aktīvā pilsoniskā līdzdalībā, sevišķi vides aizsardzības un sociālā taisnīguma veicināšanā.
  2. Aizstāvēt jauniešu intereses un tiesības, veicināt jauniešu iniciatīvu īstenošanu.
  3. Veicināt jauniešu zināšanas par politiskajiem procesiem, sociāldemokrātiskajām un vides aizsardzības vērtībām.
  4. Neformālā veidā izglītot jauniešus par iespējām panākt pārmaiņas sev svarīgos jautājumos.
  5. Iegūt pieredzi un veicināt sadarbību ar citu valstu radniecīgām organizācijām.
  6. Veicināt demokrātiju Latvijā.

Informācija atjaunināta 18.02.2024