Pasaules garīgās veselības diena

10.10.2019 13:32
Protests

www.pexels.com

10. oktobris ir Pasaules garīgās veselības diena. To atzīmē kopš 1992. gada, lai izglītotu sabiedrību par garīgo veselību, mazinātu ar to saistīto stigmu un mudinātu cilvēkus meklēt palīdzību, ja tā viņiem nepieciešama. Šī gada garīgās veselības dienas tēma ir pašnāvību novēršana. 

Latvijā ir otrais augstākais pašnāvību skaits Eiropas Savienībā. Tas saistīts ar zināšanu trūkumu par pašnāvību iemesliem, aizspriedumiem un sociālo stigmu pret garīgās veselības traucējumiem (piemēram, depresiju vai trauksmi), bailēm un kaunu meklēt palīdzību un zināšanu trūkumu par tās pieejamību. Jauniešu, īpaši nepilngadīgo, iespējas saņemt palīdzību ietekmē arī vecāku iespējas un izpratne par šo tēmu. 

Jaunatnes organizācija “Protests” aicina visus izturēties atbildīgi pret savu un savu tuvinieku labklājību un, pamanot, problēmas, meklēt palīdzību. Tāpat aicinām apgūt galveno informāciju par pazīmēm, kas liecina par problēmām un svarīgākos resursus to risināšanai, kā arī izglītot citus. Kopīgi mēs varam mazināt nezināšanas un aizspriedumu radītās sekas. 


Pašnāvību riska faktori:

  • Problēmas personiskajā vai profesionālajā dzīvē

  • Garīgās veselības problēmas, piemēram, depresija

  • Fiziskās veselības problēmas, piemēram, ilgstoša, neārstējama vai nāvējoša saslimšana 

  • Atkarība

  • Sociālā izolācija

  • Pagātnē piedzīvota vai pašlaik notiekoša vardarbība (emocionālā, fiziskā, seksuālā)

  • Mobings skolā, ārpusskolas pulciņos, darbavietā 

  • Šaubas par savu seksuālo orientāciju vai nespēja to pieņemt 

  • Agrāki pašnāvību mēģinājumi 

  • Ģimenē ir bijuši pašnāvību vai to mēģinājumu gadījumi

  • Pieeja ieročiem

  • Izteikta impulsivitāte


Pazīmes, kas liecina, ka cilvēkam var būt nepieciešama palīdzība:

  • Strauja noskaņojuma maiņa

  • Ilgstošas skumjas, dusmas vai aizkaitinājums

  • Kauna sajūta un pazemojums

  • Trauksme un bailes

  • Intereses zudums 

  • Cilvēks jūtas iestrēdzis dzīvē vai ir zaudējis ticību tās jēgai 

  • Cilvēks jūtas kā apgrūtinājums citiem

  • Sarunas par pašnāvību, vēlēšanos nomirt, nevēlēšanos pastāvēt

  • Pašizolēšanās un komunikācijas pārtraukšana

  • Piederošo lietu atdošana vai testamenta sastādīšana

  • Pēkšņa riskanta uzvedība 

  • Pārmērīga alkohola vai narkotiku lietošana

  • Agresija 

  • Informācijas meklēšana par pašnāvības izdarīšanas veidiem

  • Materiālu (ieroču, zāļu u.c.) iegādāšanās

  • Self-harm jeb sevis traumēšana (sevis apdedzināšana, graizīšana utt.)

  • Mazinās cilvēka pašaprūpes paradumi (piem., cilvēks pārtrauc rūpēties par higēnu, sāk ēst krietni neveslīgāk utt.) 


Ko darīt, ja ir aizdomas, ka cilvēks var izdarīt pašnāvību:

  • Pajautāt tieši. Tas, ka šādi varot radīt pašnāvības vēlmi, ir mīts. Tieši pretēji - šāds jautājums var būt izšķirošais iemesls, lai cilvēks, kas pats nespēj sākt sarunu un pajautāt palīdzību, to tomēr saņemtu

  • Ja tuvinieks apstiprina, ka apsver domu par pašnāvību, informēt viņu par palīdzības iespējām un palīdzēt izvēlēties piemērotāko 

  • Līdz brīdim, kad cilvēks saņem profesionālu palīdzību - neatstāt vienu, piedāvāt naktsmājas, noslēpt medikamentus, ieročus u.c. priekšmetus, pavadīt uz krīžu centru vai pie ārsta

  • Iesaistīt kompetentākus cilvēkus, piemēram, vecākus vai konsultantus 

  • Parūpēties par sevi un savu garīgo labklājību 


Palīdzība Latvijā: