Nav šaubu, ka augu valstī balstīts uzturs ir visvieglākais veids, kā uzņemties personīgu atbildību un risināt klimata un dzīvnieku labklājību, taču, ja tas būtu tik viegli, ticams, ka lielākā daļa cilvēku jau tagad būtu vegāni. Diemžēl šī dzīvesveida maiņa, tāpat kā citas, nāk ar noteiktu seku kopumu par ko ir vērts zināt, lai Tu spētu pieņemt informētu un ilgtspējīgu lēmumu.
Pirmkārt, ir nepieciešams apzināties vegānisma ekonomiskās saistības; izvēle par labu vegānismam tikmēr saglabājot veselīgu un pilnvērtīgu uzturu ir finansiālas privilēģijas zīme, kuru ne visi var atļauties. Lielākajai daļai cilvēku, sevišķi tiem, kas dzīvo lauku teritorijās, augu valsts proteīnu izvēle ir minimāla un/vai dārga. Mūsdienu vegānisms bieži izslēdz cilvēkus, kas mīt pārtikas tuksnešos jeb vietās, kas atrodas tālu no pilsētām un uz kurām pārtika tiek piegādāta reizi vai divas nedēļā. Tas ietekmē to, kādi produkti tiek pārdoti, kā arī to svaigumu un kvalitāti, jo piegādes retuma dēļ, tiek piegādāti produkti, kas ilgi nebojājas. Ja Tu personīgi vari atļauties (gan finansiāli, gan veselības ziņā) ieviest augu valsts produktus savā uzturā, mēs iesakām to darīt, taču aicinām izvairīties no to cilvēku kritizēšanas, kuri to nevar.
Otrkārt, papildinot vegānisma finansiālos aspektus, svarīgi runāt par šī uztura reputāciju kā cruelty-free jeb bezciešanu dzīvesveidu un to, cik bieži tā nav gluži patiesība. Uzturā izmantojot neparastas un importētas sastāvdaļas, mēs riskējam vēl vairāk problematizēt tādus jautājumus kā darbaspēka ekspluatāciju globālajos dienvidos, kuru veicina kokosriekstu produktu tirdzniecība (https://www.fairtradecertified.org/news/power-of-coconut) vai kaitējumu videi, ko nodara avokado vai banānu vešana uz Latviju no Dienvidamerikas (https://www.weforum.org/agenda/2020/02/avocado-environment-cost-food-mexico/). Protams, vegānais uzturs neizraisa ciešanas dzīvniekiem, bet to darbinieku labklājība, kas ražo šos produktus, bieži tiek ignorēta. Labs veids, kā cīnīties pret agrikultūras un pārtikas rūpniecības netaisnībām ir lielākoties paļauties uz vietējiem un sezonāliem produktiem. Šis ir labs veids kā mazināt jauna dzīvesveida finansiālo spriedzi un tā ietekmi uz klimatu un cilvēku darba apstākļiem. Kad nākamreiz plānosi savas ēdienreizes, apsver iespēju pirkt dārzeņus un augļus tirgū - tas ir lielisks veids kā atbalstīt Latvijas zemniekus un samazināt transportēšanas radītās oglekļa emisijas.
Beigu beigās vēlamies piebilst, ka klimata un dzīvnieku agrikultūras risināšana savā ikdienā ir cēls un akūti nepieciešams mērķis, taču šos jautājumus pilnībā var atrisināt pieprasot atbildību un rīcību no tām korporācijām, kas ir sākotnēji atbildīgas par šo problēmu radīšanu (https://www.nrdc.org/experts/josh-axelrod/corporate-honesty-and-climate-change-time-own-and-act). Papildus tam, visprogresīvākais veids, kā cīnīties par taisnību šajos jautājumos, ir atrast laiku savā ikdienā, lai atbalstītu pārtikas pieejamību un vienlīdzību, kā arī šīs nozares darbinieku labklājību.