Mums ir jācīnās pret šo pandēmiju kopā, nepametot nevienu likteņa varā. Tā nav un nekad nebija Ķīnas, Itālijas, Irānas vai Latvijas problēma, bet gan globāla problēma, kuru var pārvarēt, tikai rīkojoties kopā. Esam paņēmuši FYEG (Federation of Young European Greens) izvirzītās prasības globālai un Eiropas rīcībai pret COVID-19, un pielāgojuši tās Latvijas kontekstam.
8 soļi rīcībai:
1.Nešķirojam nozares vai nodokļu maksāšanas režīmus — garantēto ienākumu kā atbalsta mehānisma nodrošināšana ikvienam Eiropas pilsonim un rezidentam.
2.Jumts virs galvas ir pamattiesības. Jāaizliedz izlikšana no dzīvesvietas, jāiesaldē īres maksas par mājvietu, maziem un vidējiem uzņēmumiem par komerctelpu. Jānodrošina drošas guļvietas bezpajumtniekiem, izmantojot pieejamās tukšās un neizmantotās telpas.
3.Kaut arī personu pamatbrīvību pagaidu ierobežojumus varētu attaisnot, ja tie ir proporcionāli un beidzas līdz ar ārkārtas stāvokli, mēs nosodām kara veida retoriku, ko izmanto valstu vadītāji, vienpusēju iekšējo robežu ieviešanu Šengenas zonā, kā arī Šengenas zonas ārējo robežu pilnīgu aizvēršanu.
4.Robežpasākumi nedrīkst ietekmēt tiesības uz patvērumu, tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos vai ģimenes dzīvi. Trešo valstu pilsoņiem, kas pašlaik atrodas ES ar īstermiņa vīzām, automātiski jāpiešķir nepārvaramas varas Šengenas vīzu pagarinājums, kamēr tiek ieviesti robežkontroles pasākumi, jāiztukšo aizturēšanas centri un migranti nekavējoties jāpārvieto uz drošu vidi ES.
5.Šī pandēmija ir globāla krīze. Visu veidu ksenofobija un rasisms ir nosodāmi. ES jābūt gatavai nodrošināt starptautisku atbalstu — humāno palīdzību, fondus, kā arī medicīnas inventāru brīdī, kad COVID-19 krīze sasniegs nabadzīgākas valstis, it īpaši konflikta zonas. Turklāt jau spēkā esošās humānās palīdzības programmas nedrīkst tikt samazinātas vai pārtrauktas šīs krīzes dēļ.
6.Šī krīze jāskata intersekcionāli: sievietes, cilvēki ar invaliditāti, patvēruma meklētāji, migranti, maznodrošinātie, LGBTQI+ cilvēki, etniskās, lingvistiskās un citas minoritātes krīzes laikā cieš visvairāk un valdībām ir jānodrošina, ka neaizsargāto kopienu cilvēkiem ir pieejami nepieciešamie resursi.
Visi ziņojumi par vardarbību ģimenē ir jāuztver nopietni, jāturpina sniegt visu veidu nepieciešamo atbalstu un resursus, piemēram, patvērumu tiem, kas cieš no vardarbības.
Saeimai beidzot jāratificē Stambulas konvencija, lai nodrošinātu visu Latvijas iedzīvotāju aizsardzību pret vardarbību ģimenē, īpaši šīs krīzes laikā, kad daudzas ģimenes ir spiestas visu laiku pavadīt kopā ar varmāku.
7.COVID-19 izraisītās krīzes apkarošana nedrīkst atstāt negatīvu iespaidu uz klimata krīzes apkarošanas pasākumiem. Mums ir jānodrošina, ka krīzes laikā, kā arī pēc tās veiktie ieguldījumi un darbības nenodara postu videi un klimatam, kā arī jāpanāk īsta klimata rīcība — jāveic enerģijas pāreja klimata krīzes novēršanai.
8.COVID-19 krīzes izraisītajos ekonomiskās nedrošības apstākļos nepieciešams garantēt Satversmes 110. pantā nostiprināto valsts aizsardzību ģimenēm, pieņemot dzimumneitrālu partnerattiecību likumu, kas ietver arī faktisko kopdzīvi, lai pasargātu ikvienu Latvijas ģimeni.
Ir pamats bažām, ka ekonomiskā krīze, kas, visticamāk, sekos COVID-19 pandēmijai, tiks izmantota par attaisnojumu, lai īstenotu taupības pasākumus, kā tas notika 2008. gada globālajā finanšu krīzē. Tomēr tas tikai padziļinās nevienlīdzību mūsu sabiedrībā. Taupības pasākumi, ko Eiropa un tās dalībvalstis ieviesa, ir veicinājuši veselības aprūpes pakalpojumu, kas mums šobrīd ir tik ļoti nepieciešami, pasliktināšanos. Šī veselības krīze parāda mums sociālās Eiropas vērtību, un mēs turpināsim cīnīties par to šīs pandēmijas laikā un pēc tās.