Vegānisma idejas nav jaunas. Par atteikšanos no dzīvnieku izcelsmes produktiem, uztraucoties par lieki radītajām ciešanām, runāja arī filosofi senatnē, tomēr neapšaubāmi tieši šis ir laiks, kad dzīvām būtnēm draudzīgs dzīvesveids iegūst īpašu popularitāti. Nekad vēl nav bijis tik vienkārši samazināt ciešanas ar ikdienas rīcību, kā tagad. Tomēr, neskatoties uz arvien stingrākām labturības prasībām, kvalitatīviem mākslīgiem materiāliem un uztura alternatīvām, cilvēku vajadzībām izmantoto dzīvnieku skaits ir milzīgs. Industriālā lauksaimniecība ir arī būtisks faktors sugu daudzveidības un neskarto dzīvotņu platības samazināšanai, līdz ar to gaļas ēšana ietekmē ne vien tos dzīvniekus, kas tiek apēsti, bet arī tos, kas nevar turpināt mierīgu dzīvi savā dabiskajā vidē. Jā, soja ir viens no augiem, kura dēļ izcērt mežus, tomēr tikai 6% no saražotās sojas apēd cilvēks pats — krietni lielākā daļa tiek izmantota lopbarībā.
Sistemātiska, masveida sabiedrības pāreja uz augu izcelsmes uzturu ir būtisks solis klimata krīzes risināšanā. Tam piešķirtais svars mainās atkarībā no pētījumā izmantotās metodikas, bet zinātnieku vidū nav lielu domstarpību — dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšana ir neizbēgami nepieciešams solis. Arī individuālās rīcības līmenī tā ir viena no būtiskākajām lietām, ko katrs var darīt, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi. Te lielu lomu spēlē ne vien tas, ko velkam mugurā vai ēdam, bet arī tas, par kādu politisko spēku balsojam.
Vides jautājumi ir ārkārtīgi būtiski. Tomēr, bez šaubām, lielākā daļa izvēlas šo dzīvesveidu, lai samazinātu dzīvnieku ciešanas. Gandrīz ikviens, atbildot uz jautājumu, vai dzīvnieku drīkst spīdzināt un nogalināt, teiktu, ka nē. Tomēr daudzi no tiem arī uzskata, ka vegānisms ir ekstrēms un nevajadzīgs. Lielākā daļa cilvēku nav spējīgi nogalināt, bet ļoti labprāt atbalsta sistēmu, kurā to izdara viņu vietā. Kamēr vispārēji spriežam par morālajām vērtībām, miljoniem dzīvnieku cieš cilvēku pieņemto izvēļu dēļ. Nav pierasts pat runāt par dzīvniekiem pašiem, nevis par to vietu sarežģītajā cilvēku iedibinātajā kārtībā. Runāt par dzīvniekiem kā par būtnēm, kas eksistē tāpēc, ka eksistē, nevis tāpēc, ka sniedz potenciālu labumu cilvēkam. Par dzīvnieku skaistumu un dzīvesprieku sajūsmināmies, bet tiem ir vienalga, vai uzskatām viņus par mīļiem vai smieklīgiem. Tiesības dzīvot ir pelnījuši gan tie indivīdi, ko pazīstam vai vismaz “iepazīstam” caur bildītēm un video, gan tie, ar ko nekad nesaskaramies. Un arī tie, ko nemaz neuzskatām par estētiski pievilcīgiem.
Tas, ko katram vajag, ir atbilstošas tiesības. Vienlīdzīgas tiesības, neatkarīgi no sugas. Nē, tagad kaķi neies balsot vēlēšanās. Vienlīdzīgas nenozīmē vienādas. Piemēram, savvaļas dzīvnieku pamatvajadzība, kurai būtu jāsaskan ar to tiesībām, ir dzīve sev piemērotā vidē. Tas ir vienlīdz būtiski gan garām skrienošajai lapsiņai, par kuru salūztu sirds, uzzinot, ka nākamajā dienā to notrieca mašīna, gan visām tām lapsām, kas dzīvo mežā mūsu nesastaptas. Un ja priecājies, lūkojoties, kā rotaļājas no kautuves izglābtie teliņi, bet lieto pienu, tad zini, ka pēc būtības šos teliņus izglāba no tevis.
Var ilgi runāt par robežām, piemēram, vai kukaiņi cieš, vai hipotētiskais mežcirtējs Sibīrijas ziemā divpadsmit stundu darba dienu var izturēt, ēdot vien putru. Bet tas reti ir būtiski steidzamo jautājumu izvērtēšanā. Lai neēstu cūku, nav jādomā, kā sāpes izjūt gliemenes. Lai veikalā nopirktu pupiņas, nav jāuztraucas, kā izdzīvot naturālajā saimniecībā aiz polārā loka. Ir cietsirdīgi fantazēt par ideālo modeli, kamēr upuru skaits nemitīgi pieaug. Ilgstošās pārdomas aizkavē rīcību. Mēs izslēdzam faktorus, kas liek apšaubīt savas sirdsapziņas tīrību, tā vietā, lai mainītos.
Sociālā taisnīguma jautājumiem nav obligāti jābūt saistītiem ar mums pašiem. Ilgtermiņā sabiedriskais labums ir noderīgs katram tās loceklim kaut vai ar to, ka rada patīkamākus dzīves apstākļus. Arī ģimenēm bez bērniem būtisks faktors politiskās nostājas izvēlē var būt bērnu pabalsti vai izglītības satura kvalitātes uzlabošana. Nav jābūt medmāsai, lai uzskatītu, ka viņas ir pelnījušas lielākas algas. Tāpat arī dzīvnieku tiesībām ir jābūt būtiskām mums kā sabiedrībai.
Dzīvnieku tiesību nodrošināšana globālā un masveidīgā līmenī ir ilgtermiņa projekts. Bet tas neattaisno kavēšanos veikt pareizas izvēles uzreiz. Mēs nevēlētos vienaldzību un vilcināšanos par mūsu pašu tiesību vai dzīvības jautājumiem.
Marika Kacare,
Jaunatnes organizācijas "Protests" aktīviste