Braucot cauri Latvijai, arvien biežāk var redzēt plašas kailcirtes, kurās ir palikuši pāris koki. Šobrīd Zemkopības ministrija, ko vada ZZS, vēlas vēl vairāk paplašināt mežu izciršanu. Bieži dzirdam par mītu, ka Latvija jau ir zaļa valsts, tomēr dabas skaitīšanas dati norāda uz pretējo. Latvijā ir 2. mazākais Natura 2000 platību skaits visā Eiropas Savienībā ar aptuveni 12 %.
Veco, bioloģiski vērtīgo mežu paliek arvien mazāk. Vairāk nekā puse no Latvijas mežiem jaunāki par 60 gadiem, taču tie ir bioloģiski mazvērtīgi meži, tajos nepastāv pilnvērtīgas ekosistēmas. Lai izveidotos bioloģiski vērtīgs mežs, ir nepieciešams ilgs laiks. Bioloģiski vērtīgi meži ir palikuši vien 10 %, kā arī tie ir sadrumstaloti, tādējādi neļaujot tur saglabāties plašai dabas daudzveidībai.
Īpaši vērtīgas meža platības ir palikušas vien 0,6 % no visām meža platībām. Kopš 2018. gada esam zaudējuši bioloģiski vērtīgu platību Ventspils izmērā (5000 ha) un sekas jau ir acīmredzamas – kopš 2005. gada dažādu meža putnu sugu novērojumu skaits ir samazinājies par 10 %. Jau tagadējā mežu politika nav ilgtspējīga un ignorē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu. Papildu kailcirtes tikai turpinātu degradēt Latvijas dabu un iznīcināt ekosistēmas.
Meža likums paredz, ka mežus ir jāapsaimnieko ilgtspējīgi, lai tie spētu pildīt ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas. Faktiski, jau ar šī brīža apsaimniekošanu tiek pārkāpts meža likums, jo ekoloģiskās funkcijas pilnvērtīgi spēj pildīt tikai 10 % Latvijas mežu.
Pieņemot šos grozījumus, mēs nespēsim sasniegt klimata mērķus.
Latvijas mežu spēja uzkrāt CO2 jau tagad ir tik kritiska, ka apdraud mūsu klimata mērķu sasniegšanu. Ja 1994. gadā meži uzkrāja gandrīz 20 miljonus tonnu CO2, tad 2020. gadā uzkrātā CO2 daudzums jau bija nokrities uz 3 miljoniem tonnu. Latvijas meži, arī mežu izciršanā radīto emisiju dēļ, sāk kļūt par emisiju izdalītājiem, nevis piesaistītājiem.
Arī 2019. gada Informatīvajā ziņojumā "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam" un Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam, kas aktualizēts 2024. gadā, tiek norādīts, ka tas rada milzu problēmas Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas klimata mērķu sasniegšanai gan 2030. gadā, gan 2050. gadā.
Turklāt dati no Zemkopības ministrijas liecina, ka, ievērojami samazinot mežu izciršanas apmēru un paplašinot aizsargājamās platības, kas samazinātu budžeta ienākumus par tikai aptuveni 50 miljoniem gadā, mēs varētu iegūt ievērojamu emisiju samazinājumu jau tagad, kas atļautu mums sasniegt 2030. gada mērķus lētāk nekā, piemēram, iegādājoties elektroauto lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vai mazinot rūpniecību.
Tas nav ekonomiski ilgtspējīgs lēmums un ar to nespēsim finansēt militārās vajadzības.
Aizsardzības budžets ir ilgtermiņa un finansējums militārajām vajadzībām būs nepieciešams arī nākotnē, tāpēc jāskatās uz ilgspējīgiem finansēšanas avotiem. Masveidā izcērtot kokus tagad, mēs pat nespēsim aizpildīt aizsardzības budžetu tā, kā tas šobrīd tiek aprēķināts. Pārpludinot koksnes tirgu, koksnes cenas kritīsies. Tāpat, ja nespēsim sasniegt ES klimata mērķus, ko mežu izciršana apdraud, būsim spiesti maksāt lielas soda naudas vai meklēt veidus kā īsā laika periodā samazināt emisijas citās nozarēs. Turklāt, lielāka mežu izciršana šobrīd atstās mums mazāk mežu platību mežizstrādei jau tuvākajā nākotnē, tādējādi šī ir tieša aizņemšanās no mūsu nākotnes.
Šie grozījumi ir prettiesiski!
Pagājušā gada 8. aprīlī Satversmes tiesa atzina, ka Valdības 2022. gadā pieņemtā norma cirst kokus mazākā diametrā, faktiski atļaujot cirst jaunākus kokus, neatbilst Satversmes 115. pantam. Satversmes tiesa savā lēmumā noradīja, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu – vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115. pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.
Grozījumiem, kas tiek plānoti tagad nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums, turklāt grozījumi tiek virzīti lielā steigā, bez pienācīgas publiskās apspriedes, līdz ar to tie ir prettiesiski.
Zemkopības ministrijas lēmumi un komunikācija nav atklāti sabiedrībai.
Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisija jau pirms gada lūdza izvērtēt, kā dažādi mežizstrādes apjomi ietekmē valsts CO₂ bilanci, taču atbilde joprojām nav saņemta. 14. maija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Zemkopības ministrija apgalvoja, ka ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt meža adaptāciju un noturību pret klimata pārmaiņām, saglabāt bioloģisko daudzveidību, paaugstināt meža devumu klimata pārmaiņu mazināšanā un ilgtspējīgi palielināt meža ražību un ienākumus no tā. Tomēr šādi izteikumi ir maldinoši ņemot vērā to, ka Zemkopības ministrija vasarā, īsā laikā ir virzījusi vairākus likumprojektus, kas paredz gan apjomīgāku mežu izciršanu, gan apdraud dabas aizsardzību.
Tāpat ministrijas pārstāvji apgalvoja, ka tiek domāts par to, kā jēgpilni iesaistīt visas ieniteresētas puses lēmumpieņemšanā, tomēr jau minētajos vasarā virzītajos likumu grozījumos tika noteikts ārkārtīgi īss priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3 dienas. Nupat Zemkopības ir izvirzījusi likuma grozījumus Meža likumā, publiskajai apsriešanai atkal atvēlot vien 3 dienas. Turklāt, Zemkopības ministrija nav publicējusi nevienu protokolu no Meža konsultatīvās padomes 2025. gada sanāksmēm.
Protests uzskata, ka jebkādi grozījumi pašreizējos mežu regulējumos ir pilnvērtīgi jāizdiskutē sabiedrībā bez manipulācijas.
1. Pieprasām veidot pilnvērtīgu un atklātu dialogu par plānotajiem grozījumiem, nodrošinot jēgpilnu sabiedrības iesaisti.
2. Pieprasām Zemkopības minstriju publicēt Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes pirms jaunu likumprojektu grozījumu virzīšanu, kam ir būtiska ietekme uz vidi, atļaujot nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai tās pilnvērtīgi izpētīt, dodot vismaz 2 mēnešus izvērtēšanai.
3. Pieprasām publicēt skaidru stratēģiju kā samazināt emisijas līdz nepieciešamajam radītājam līdz 2030. un 2050. gadam un izvertējumu kā dažādi mežizstrādes apjomi ietekmē valsts CO₂ bilanci.
4. Pieprasām nepieņemt grozījumus, kas palielina mežu ciršanas apjomus!
5. Pieprasām paplašināt aizsargājamās platības!
6. Aktīvi meklēt ilgtspējīgākus aizsardzības budžeta audzēšanas veidus, kā arī investēt bioloģiski daudzveidīgu platību palielināšanā.
7. Atvainoties vides organizācijām un aktīvistiem par ministra A. Krauzes retoriku pret tām.