Kas bija latviešu leģions?
Latviešu leģions (1943. gada februāris – 1945. gads), oficiāli dēvēts par Latviešu brīvprātīgo SS leģionu, bija nacistiskās Vācijas militārā vienība, kura piedalījās kaujās pret PSRS. Leģions sastāvēja no divām divīzijām – 15. un 19. ieroču SS grenadieru divīzija. Lielākā daļa karavīru leģionā bija piespiedu kārtā mobilizēti, bet daļa iestājās brīvprātīgi vai bija pārcelti no citām vienībām. Papildus leģionam latviešus piespiedu kārtā iesauca vērmahtā un darba dienestā. Kopumā nacistiskā vara Latvijā mobilizēja apmēram 110 000 cilvēkus. Savukārt Sarkanajā armijā mobilizēja apmēram 60 000.
Sākoties nacistiskās Vācijas okupācijai, 1941. gadā izveidoja pašaizsardzības vienības, vēlāk tām pievienojās palīgpolicijas un policijas bataljoni. Formējumu galvenie uzdevumi bija apsargāt infrastruktūras un militāros objektus, nodrošināt kārtību, arestēt sarkanarmiešus un apkarot padomju partizānu grupas. Tajā skaitā izveidoja piecas palīgpolicijas vienības, kuras tieši iesaistīja holokausta īstenošanā. Viena no pazīstamākajām bija Viktora Arāja komanda, kura iznīcināja Rīgas Horālo sinagogu un veica citus noziegumus Latvijā, Krievijā un Baltkrievijā. Pēc latviešu leģiona izveidošanas vairākas no šīm vienībām apvienoja ar leģionu.
Latviešu leģions – kolaborācija[1] un kolabracionisms[2]
Vislielākās pretrunas šajā jautājumā izraisa latviešu leģiona pakļautība zem SS. No Rietumu vēsturnieku skatupunktā šo pārpratumu ir viegli izprast, jo Rietumeiropā SS tik tiešām bija elitāra un brīvprātīga organizācija. Savukārt Austrumeiropā SS divīzijas izveidoja kā militāros formējumus karadarbībai pret Padomju savienību. Nacistiskās Vācijas valdība līdz sakāvei Staļingradā kategoriski iestājās pret latviešu un citu Austrumeiropas okupēto zemju cilvēku mobilizāciju, jo viņus uztvēra par “zemākām rasēm”.
Nacistiskās un padomju varas mobilizētos var uztvert par kolaborantiem, jo, lai arī piespiedu kārtā, sadarbojās ar attiecīgajiem okupācijas režīmiem. Piespiedu kolaborācija pati par sevi nav nosodāma. Piespiedu mobilizētie ir upuri, kuriem bija jāizvēlas – cīnīties par svešas valsts imperiālajiem mērķiem vai tikt sodītiem. Kolaborāciju attaisnoja ar cerībām par Neatkarības kara notikumu atkārtošanu – cīņa okupācijas varas sastāvā līdz var cīnīties par neatkarības atjaunošanu. Pretstatā piespiedu kolaborācijai ir brīvprātīgais kolaboracionisms. Latviešu aprindās netrūka kolaboracionistu, kas brīvprātīgi iestājās policijas bataljonos un militārajās vienībās, kā arī piedalījās holokausta īstenošanā.
Nirnbergas kara tribunāls atzina, ka latviešu leģionu nevar pieskaitīt SS organizācijas noziedzīgajam raksturam. No šī nosodījuma izslēdza personas “ko valsts piespiedusi iestāties par locekļiem tādā veidā, ka tām neatlika nekāda cita iespēja, un ja šīs personas nav piedalījušās noziegumos”, kas attiecās uz lielāko daļu no latviešu leģiona. Jāpiemin, ka piespiedu okupēto zemju iedzīvotāju mobilizācija ir kara noziegums pēc 1907. gada Hāgas starptautiskās konvencijas, ko arī apstiprināja kara tribunālā. Lai arī latviešu leģiona karavīri nav apsūdzēti kara noziegumos, vairāki latvieši ir saistībā ar citām nacistu partijai un SS drošības dienesta pakļautām struktūrām – policijas bataljoni un Arāja komanda. Kā pretstatu Arāja komandas kolaboracionismam var minēt Kureļa grupu jeb kureliešus, kas nacistu izveidoto policijas vienību ietvarā aktīvi sadarbojās ar Latvijas Centrālās padomes pretestības kustību.
Latviešu leģionāri nebija brīvības cīnītāji, bet gan okupācijas upuri. Latviešu leģions ir Latvijas traģēdija, kas ir pelnījusi īstu piemiņu.
Izmantotā literatūra par nacistiskās Vācijas okupāciju:
Bleiere, Daina. “Par kolaborāciju: Definīcijas, klasifikācija, pielietojamība vācu un padomju okupācijas pētniecībā Latvijā.” No: Latvijas vēstures institūta žurnāls. Nr.2., (2014)
Dribins, Leo. Antisemītisms un tā izpausmes Latvijā. (2007)
Evarts, Edvīns. “Nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā, 1941.–1945. gads.” No: Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/22224-nacistisk%C4%81s-V%C4%81cijas-okup%C4%81cija-Latvij%C4%81,-1941%E2%80%931945-gads
Ķibilds, Mārtiņš. ”Latviešu leģionāru piemiņas diena – kāpēc 16.marts?” No: LSM. (2018) https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/15.03.2018-latviesu-legionaru-pieminas-diena-kapec-16marts.a271444
Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā, 1941-1945: Starptautiskās konferences referāti. (2004) un (2007)
Latvijas Vēsturnieku komisija: Okupācija, kolaborācija un pretošanās kustība. (2011) https://www.vestnesis.lv/ta/id/227515
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti 15. Sējums. Totalitārie režīmi Baltijā: Izpētes rezultāti un problēmas. (2004)
Neiburgs, Uldis. “Arāja komanda.” No: Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/147573
Neiburgs, Uldis. “Kurelieši.” No: Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/171145-kurelie%C5%A1i
The hidden and forbidden history of Latvia under Soviet and Nazi occupations 1940-1991. (2007)
Zellis, Kaspars. Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda latviešu presē: metodes un to pielietojums (1941. jūn – dec.) Latvijas “atbrīvošanas” propagandā. (2005)