Pilsoniskā sabiedrība iestājas pret Skultes LNG projekta turpmāku virzību

31.01.2023 20:58
Protests

 

Jaunatnes organizācija “Protests” sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām “Zaļā brīvība”, “Piekrastes vides aizsardzības biedrība”, “Pasaules Dabas fonds” un “Latvijas Dabas fonds” aicina apturēt sasteigta, nepamatota un necaurspīdīga likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” turpmāku īstenošanu un iestājas pret valsts atbalstu un investīcijām fosilās enerģijas projektā. Lai paustu savu nostāju, 4. februārī plkst. 14.00 organizācijas apvienosies piketā pie Ministru kabineta.

Pilsonisko sabiedrību pārstāvošās organizācijas satrauc neskaidrā valsts amatpersonu retorika par projekta ekonomisko un drošības pamatojumu, kas liek apšaubīt iesaistīto pušu kompetenci un visas Latvijas sabiedrības interešu pārstāvniecību. Organizācijas tā arī nav sagaidījušas dažādu valdības pārstāvju solīto caurspīdīgo diskusiju, kurā konkrētos skaitļos būtu pamatots šobrīd neizprotamais valsts atbalsts fosilās enerģijas projektam.

Vienlaikus organizācijas uzsver, ka Latvijai ir visas iespējas sadarboties ar kaimiņvalstīm gāzes apgādes jautājumos, Lietuvai un Somijai nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes ievešanu un regazifikāciju, savukārt Latvijai sniedzot gāzes uzkrāšanas, uzglabāšanas funkciju Inčukalna gāzes krātuvē. Jau šobrīd gāzes tirgus reģionā ir piesātināts. Klaipēdas un jaunais Somijas terminālis kopā 2023. gadā piedāvā aptuveni 80 TWh kapacitāti1;2, kamēr Baltijas valstu un Somijas gāzes patēriņš pirms kara 2021. gadā bija 66.8 TWh3. Gāzes patēriņš krītas gan Baltijas valstīs (30 % kritums no 2021. gada), gan Somijā (50 % kritums no 2021. gada)4. Jau eksistējošie Klaipēdas5 un Polijas6 gāzes termināļi plāno ievērojami celt savu kapacitāti tuvāko gadu laikā, kā arī nesen darbu uzsācis Somijas nomātais gāzes terminālis, tāpēc bažām par to, ka nepietiks gāzes, nav pamata, ko apstiprina arī Latvenergo vadītājs7. Tas nozīmē, ka paralēli varam ieviest inovācijas, lai nodrošinātu energoneatkarību, kas balstīta atjaunīgajos energoresursos, palielinot Latvijas konkurētspēju pasaulē, kas virzās uz klimatneitralitāti.

Organizācijas lūdz Klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru, kā arī premjerministru Krišjāni Kariņu apturēt 13. Saeimas pieņemtā likuma turpmāku īstenošanu, lai atkārtoti izvērtētu nepieciešamību pēc jauna LNG termināļa, ņemot vērā šībrīža apstākļus, tehniski ekonomisko pamatojumu, amatpersonu interpretāciju par projekta nozīmi valsts drošībai un to, kā termināļa būvniecība ietekmēs Latvijas klimatneitralitātes mērķus. Organizācijas uzsver, ka valsts investīcijas jaunā fosilajā infrastruktūrā ir solis atpakaļ, kam būs sekas gan uz klimatu un jauniešu nākotni, gan valsts ekonomisko konkurētspēju.

Avoti:

  1. https://www.kn.lt/en/news/news/klaipeda-lng-terminals-annual-capacities-have-been-allocated/5831
  2. https://gasgrid.fi/en/2022/09/12/capacity-offered-to-the-market-participants-after-the-commissioning-of-the-floating-lng-terminal-2/
  3. https://www.oxfordenergy.org/publications/the-baltic-gas-market-a-microcosm-of-europes-struggle-to-quit-russian-gas/#:~:text=Energy%20Transition%20Research-,The%20Baltic%20gas%20market%3A%20a%20microcosm%20of%20Europe's%20struggle%20to,met%20by%20imports%20from%20Russia.
  4. https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/NRG_CB_GASM__custom_4698402/default/table?lang=en
  5. https://www.ambergrid.lt/en/news/pressrelease/announcement-of-non-binding-open-season-for-klaipeda-lng-terminal-and-lithuanian-gas-transmission-system-
  6. https://notesfrompoland.com/2022/06/06/poland-to-double-planned-size-of-gas-terminal-due-to-ukrainian-czech-and-slovak-interest/
  7. https://jauns.lv/raksts/bizness/538939-latvenergo-vaditajs-cakste-par-izaicinajumiem-energijas-nozare-un-gaidamajam-cenu-izmaina